par iedvesmu. dzīvot.
viņvakar man bija tas prieks un laime baudīt pašmāju izcilā mūziķa un dziesmu autora - Kārļa Kazāka - solokoncertu Latvijas Nacionālajā teātrī. kā varbūt kādam arī jau zināms, tad Kazāka melodijas man mūždien bijušas gluži kā mantras. skaistas, vienkāršas un ļoti, ļoti patiesas.
sēžot Nacionālā teātra krēslā, Kazāks lika man piemirst par savu ikdienu, problēmām.. lika aizdomāties par to, kur es esmu, kāpēc, ko jūtu un domāju. bet citā līmenī..
un tā es tur sēdēju pusotru stundu ar zosādu uz ķermeņa, dažbrīd ar asarām acīs, un skatījos uz harizmātisku vīrieti ar giču rokās (un arī bez, starpcitu!), kurš vienkārši dzied par to, kas tik svarīgi ir mums visiem. visiem kā vienam.  un tad es sapratu, cik maz patiesībā vajag! lai dzīvotu, mīlētu un justos labi. tik vien, kā rast iedvesmu vienkāršajā! vai vismaz censties to tur rast.
un, re, pēkšņi dzīve taču ir tik skaista! atkal...